Hlorofils, zaļais pigments, kas atrodams augos, jau sen ir pētīts, ņemot vērā tā iespējamos ieguvumus veselībai. Viens hlorofila atvasinājums, kas pazīstams kānātrija vara hlorofilīnspēdējos gados ir guvis ievērojamu interesi zinātnieku aprindās. Šajā emuāra ierakstā mēs izpētīsim, kas īsti ir nātrija vara hlorofilīns, tā ķīmiskais sastāvs, rūpnieciskais lietojums, ietekme uz veselību, drošības apsvērumi un daudz ko citu. Izpratne par zinātni, kas ir šī intriģējošā savienojuma pamatā, var palīdzēt izgaismot tā pieaugošo popularitāti kā uztura bagātinātāju un pārtikas piedevu.
Definīcija un sastāvs
Nātrija vara hlorofilīns ir daļēji sintētisks nātrija, vara un hlorofila atvasinājumu maisījums. To iegūst, dabiskā hlorofilā esošo magnija jonu aizstājot ar varu un pievienojot nātrija jonus. Iegūtais zaļais kristāliskais pulveris ir ūdenī šķīstošs un stabilāks nekā tīrs hlorofils.
Ķīmiski nātrija vara hlorofilīns satur porfirīna gredzenu, kas ir līdzīgs hemam asins hemoglobīnā, bet magnija jonu aizstāj ar varu. Nātrija joni neitralizē gredzena struktūras negatīvo lādiņu. Varš piešķir molekulai zaļo krāsu, kā arī ļauj tai darboties kā antioksidantam.
Rūpnieciskie pielietojumi
Pateicoties tā stabilitātei un šķīdībai ūdenī, nātrija vara hlorofilīnu var izmantot dažādi rūpnieciski galvenokārt kā krāsvielu piedevu. FDA to ir apstiprinājusi lietošanai pārtikā, piemēram, graudaugiem, uzkodām, dzērieniem, deserta pulveriem, apstrādātiem zirņiem un citiem. Tas nodrošina zaļu nokrāsu, nepiešķirot daudz garšas.
Kosmētikā un personīgās higiēnas līdzekļos nātrija vara hlorofilīnu var atrast ziepēs, zobu pastās, dezodorantos, šampūnos un sejas pūderos. Tas darbojas kā zaļš tonēšanas līdzeklis un dabiska alternatīva sintētiskajām FD&C krāsām. Tam ir arī viegla antiseptiska iedarbība, tāpēc tas ir piemērots mutes higiēnas līdzekļiem. Pieļaujamā koncentrācija kosmētikā ir atkarīga no pielietojuma.
Potenciālie ieguvumi veselībai
Lietojot iekšķīgi, nātrija vara hlorofilīnam piemīt antioksidanta, antimutagēnas un potenciālas detoksikācijas īpašības.
Antioksidantu iedarbība
Nātrija vara hlorofilīna sastāvā esošais varš ļauj tam darboties kā antioksidantam, neitralizējot brīvos radikāļus, kas var bojāt šūnas. In vitro pētījumos ir atklāts, ka tas var noņemt reaktīvās skābekļa sugas un kavēt lipīdu peroksidāciju. Šī antioksidanta aktivitāte var palīdzēt samazināt iekaisumu un oksidatīvo stresu.
Antimutagēnas īpašības
Pētījumi liecina, ka nātrija vara hlorofilīns var saistīties ar noteiktiem mutagēniem un kancerogēniem, ierobežojot to uzsūkšanos un mijiedarbību ar DNS. Pētījumi liecina, ka tas nomāc tādu savienojumu mutagenitāti kā aflatoksīns B1, spēcīgs kancerogēns. Šis antimutagēnais efekts palīdz aizsargāt šūnas no DNS mutācijām, kas var izraisīt slimības.
Detoksikācijas potenciāls
Daži sākotnējie pierādījumi liecina, ka nātrija vara hlorofilīns var veicināt detoksikāciju, saistoties ar iespējamiem toksīniem un smagajiem metāliem kuņģa-zarnu traktā, samazinot to uzsūkšanos. Pētījumi ar dzīvniekiem atklāja, ka pēc iedarbības tas var samazināt dzīvsudraba, svina un arsēna līmeni noteiktos audos. Joprojām ir vajadzīgi vairāk cilvēku pētījumu, lai apstiprinātu detoksikācijas ietekmi.
Kopumā šie antioksidanti, antimutagēnie un detoksikācijas mehānismi liecina par daudzsološiem nātrija vara hlorofilīna ieguvumiem veselībai. Tomēr joprojām ir nepieciešami lielāka mēroga pētījumi ar cilvēkiem, lai pilnībā novērtētu tā bioloģisko ietekmi un drošības profilu.
Vai hlorofils noņem smagos metālus no jūsu ķermeņa?
Lai gan laboratorijas pētījumos hlorofils parāda smago metālu, piemēram, dzīvsudraba, svina un arsēna, izvadīšanas potenciālu, nātrija vara hlorofilīna piedevu spēja tos izvadīt no cilvēka ķermeņa nav tik skaidra. Ir nepieciešams daudz vairāk pētījumu, lai pierādītu helātus veidojošo iedarbību uz dzīviem organismiem. Uztura hlorofilam, iespējams, ir minimāla sistēmiskā detoksikācijas iedarbība, salīdzinot ar intravenozo EDTA vai DMSA terapiju.
Vai nātrija vara hlorofilīns ir sintētisks vai dabīgs?
Nātrija vara hlorofilīns tiek uzskatīts par daļēji sintētisku, kas nozīmē, ka tas tiek sintezēts no dabīgiem avotiem. Hlorofila pamatstruktūra nāk no augu avotiem, piemēram, zīdtārpiņu ekskrementiem un lucernas. Pēc tam magnija jonu aizstāj ar vara un nātrija joniem, lai izveidotu stabilāku atvasinājumu. Tas padara to precīzāk raksturotu kā dabiski identisku, nevis pilnīgi sintētisku.
Kāda ir atšķirība starp hlorofilu un nātrija vara hlorofilīnu?
Hlorofils ir zaļais pigments, kas dabiski atrodams augos un aļģēs, kas absorbē saules gaismu fotosintēzei. Nātrija vara hlorofilīns sākas ar hlorofilu, bet tiek pakļauts ķīmiskai apstrādei, lai centrālo magniju aizstātu ar varu un pievienotu nātrija jonus. Šīs izmaiņas padara to ūdenī šķīstošu, stabilāku un uzlabo tā antioksidantu iedarbību. Tie ir cieši saistīti savienojumi, bet nātrija vara hlorofilīns ir modificēts no sākotnējā augu hlorofila.
Avoti un pieejamība
Nātrija vara hlorofilīns sākas ar hlorofilu, kas iegūts no nātru, zīdtārpiņu ekskrementiem, lucernas vai citiem zaļiem botāniskajiem materiāliem. Pēc apstrādes tas ir komerciāli pieejams kā zaļš kristālisks pulveris. FDA to ir apstiprinājusi kā pārtikas piedevu un iekļauta dažos uztura bagātinātājos. Produkti, kas reklamē "šķidro hlorofilu", kā aktīvo vielu var saturēt nātrija vara hlorofilīnu. Piedevās lietotās devas ir robežās no 50-300 mg dienā.
Ekspertu atzinumi un pētījumu rezultāti
Eksperti parasti atzīst, ka nātrija vara hlorofilīns ir nekaitīgs ar potenciālu ieguvumu veselībai parastos uzņemšanas līmeņos. Linusa Polinga institūts atzīmē tā antioksidantu, pretiekaisuma un antimutagēnās īpašības, kas parādītas laboratorijas pētījumos. Viņi apgalvo, ka ir vajadzīgi vairāk pētījumu, lai apstiprinātu ietekmi uz cilvēkiem. FDA apstiprina tās izmantošanu kā pārtikas piedevu, neradot bažas par toksicitāti, ja to lieto noteiktajā līmenī. Dažos nelielos klīniskajos pētījumos ir konstatēta urīna un fekāliju smakas samazināšanās cilvēkiem, kuri izmanto hlorofilīna piedevas dezodorējošai iedarbībai.
Vai vara hlorofilīns ir drošs?
Pārtikā un uztura bagātinātājos atrodamās devās nātrija vara hlorofilīns šķiet drošs lielākajai daļai cilvēku. FDA ir noteikusi pieļaujamo dienas devu 15 mg uz ķermeņa svara mārciņu. Dažos klīniskajos pētījumos izmantotās terapeitiskās devas bija daudz lielākas bez toksicitātes. Lietojot lielu devu, var rasties vieglas blakusparādības, piemēram, zaļa urīna vai fekāliju krāsa. Tiem, kuriem ir Vilsona slimība, var būt nepieciešams izvairīties no papildu vara. Kopumā nātrija vara hlorofilīnam ir ilga lietošanas vēsture un zems blakusparādību risks lielākajai daļai cilvēku.
Rezumējot, nātrija vara hlorofilīns ir daļēji sintētisks savienojums, ko izmanto pārtikā un kosmētikā tā zaļās krāsas, vieglas smakas mazināšanas un potenciālo ieguvumu veselībai dēļ. Lai gan tam ir potenciāls ieguvums veselībai, pateicoties tā antioksidanta un detoksikācijas īpašībām, joprojām ir vajadzīgi vairāk pētījumu, lai pilnībā apstiprinātu tā apgalvoto antioksidantu, detoksikācijas un antimutagēno iedarbību, īpaši cilvēkiem. Lietojot parastos daudzumos, izmantojot pārtiku vai uztura bagātinātājus, tas šķiet salīdzinoši drošs ar zemu blakusparādību risku. Ikvienam, kas apsver iespēju lietot hlorofilīna piedevas, ar savu veselības aprūpes sniedzēju jāapspriež pareiza deva.
Ja vēlaties iegādāties nātrija vara hlorofilīnu vai uzzināt vairāk par mūsu botāniskajiem produktiem, Botanical Cube Inc. var piedāvāt vispiemērotākās iespējas. Lai iegūtu vairāk informācijas, lūdzu, sazinieties ar mums pa telsales@botanicalcube.comvai apmeklējiet mūsu vietni. Piegādājot mūsu botāniskos ekstraktus un sastāvdaļas, mēs piešķiram prioritāti inovācijām, kvalitātes nodrošināšanai un klientu apmierinātībai.
Atsauces:
1. Kephart, JC (1960). Hlorofila atvasinājumi — to ķīmija, komerciālā sagatavošana un lietojumi. Ekonomiskā botānika, 14(3), 200-209.
2. Lanfer-Marquez, UM, Barros, RM, Sinnecker, P. (2005). Hlorofilu un to atvasinājumu antioksidanta aktivitāte. Food Research International, 38(8-9), 885-891.
3. Von Sonntag, C., von Sonntag, J. (2012). Brīvo radikāļu izraisīti DNS bojājumi un to labošana: ķīmiskā perspektīva. Springer zinātnes un biznesa mediji.
4. Lanfer-Marquez, UM, Barros, RM, Sinnecker, P. (2005). Hlorofilu un to atvasinājumu antioksidanta aktivitāte. Food Research International, 38(8-9), 885-891.
5. Kephart, JC (1960). Hlorofila atvasinājumi — to ķīmija, komerciālā sagatavošana un lietojumi. Ekonomiskā botānika, 14(3), 200-209.